Vienmēr aktuālā mājokļu problēma

Vairāk attēlu galerijā

No 17. līdz 19. septembrim Ogrē bija ieradušies Eiropas Komisijas finansētās programmas “Inteliģenta enerģija Eiropā” finansiāli atbalstītā projekta “ECOLISH” dalībnieki no Nīderlandes, Ungārijas un Grieķijas, kā arī eksperts no Vācijas.

Šī bija otrā tikšanās reize. Pirmo reizi projekta dalībnieki kopā pulcējās laikā no 28. februāra līdz 3. martam – ievadkonferencē Nīderlandes pilsētā Hērlenā. Latvijas Ogres novada pašvaldību pārstāvēja projekta darba grupas vadītāja, Ogres novada domes ārējo sakaru koordinētāja Sanda Pavelkopa un pašvaldības aģentūras “Mālkalne” sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe, bet Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) – profesors Andris Krēsliņš. Projektā piedalās arī RTU mācībspēks Egils Dzelzītis un Ogres novada domes preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Visās projekta dalībvalstīs ļoti aktuāla ir energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās. Tam ir vairāki iemesli, tostarp arī sliktā termiskā izolācija. Rezultātā - zems siltuma komforts, neapmierinoša iekštelpu gaisa kvalitāte. Problēmas risinājumu kavē galvenokārt ierobežotie finanšu līdzekļi, jo šajās mājās dzīvo galvenokārt iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un viņi nevar atļauties lielus papildu izdevumus energoefektivitātes uzlabošanai.

Projekta mērķis ir aktvizēt pašus iedzīvotājus iesaistīties šīs aktuālās problēmas risināšanā, jo reāli neviens no malas neatnāks un neko nesakārtos, ja nebūs pašu iedzīvotāju ieinteresētības un vēlmes paaugstināt komfortu savos mājokļos, turklāt ne tikai katrā dzīvoklī atsevišķi, bet visā mājā kopumā.

Uz semināru Ogrē katras projekta dalībvalsts pārstāvji bija ieradušies ar izpildītu mājas darbu – ar ēku tehniskās analīzes datiem. Semināra laikā ar rezultātiem tika iepazīstināti visi projekta dalībnieki, katras valsts pārstāvji detalizēti skaidroja par attiecīgajā valstī izmantojamajām ēku energosertifikācijas un kalkulācijas metodēm.

Semināra dalībnieki iepazinās ar Ogres daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām. Seminārs ilga vien divarpus dienas, tas, protams, ir pārāk īss laiks, tomēr semināra dalībnieki paguva apskatīt Grīvas prospekta, Akmeņu ielas, Mālkalnes prospekta, Loka ielas un Turkalnes ielas dzīvojamo māju rajonu. Ar Ciceru ģimenes laipnu atļauju ārzemju partneriem bija iespēja ielūkoties standartsērijas dzīvojamās mājas divistabu dzīvoklī, kurā dzīvo divi pensionāri.

Jebkurā projektā ir savi noteikumi un formālās prasības, kas stingri jāievēro, rīkojot konferences, seminārus, veicot izpēti un analīzi, ļoti skrupulozi jāatskaitās par katra punkta izpildi. Taču, nevar noliegt, projekta dalībnieki ļoti daudz iegūst tieši neformālās sarunās.

Rādot ārzemju partneriem mūsu dzīvojamās mājas, arī mēs guvām vērtīgas atziņas. Latvijas klimatiskie apstākļi ir tādi, kas liek mums mājokļus būvēt tā, lai aukstā laikā mums būtu silti un ērti, lai vējš pa pakšķiem nedzenātu siltumu laukā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī nez vai dziedāsim tautasdziesmu “Silta jauka istabiņa, bērza malkas kurināta”, jo dzīvoklī kur nu malkas pagales – pat tāss gabaliņu neaizdedzināsi. Taču tos “Silta jauka …” gan varam arī uz dzīvokli attiecināt, ja ar apkuri viss būs kārtībā, ja pa logu un durvju šķirbām vējš nepūtīs. Taču vēl lielāks komforts, ja visa māja no ārpuses nosiltināta. Kopīgā daudzstāvu namā katra dzīvokļa ārsienas atsevišķi nenosiltināt – jāmetas visiem mājas iemītniekiem kopā. Ka tā var, liecina jau nosiltinātās mājas pilsētā. Vissvaigākais piemērs - Meža prospektā 4a, kur piecstāvu ēka tagad gan pie jauna mēteļa un arī “meikapa” tikusi.

Tā ir tāda liriska atkāpe, taču to izdarīju ar nolūku. Lai atgādinātu, ka ne jau tikai pie mums vērojama tendence gaidīt, kamēr kāds mūsu vietā atnāks un visu izdarīs. Grieķijas pārstāve Marianna Papalgastra, piemēram, stāstīja, ka viņas pilsētā daudzdzīvokļu namos ir nopietnas problēmas ar ventilāciju (siltuma tēma grieķiem nav aktuāla), dzīvokļi pelē, taču māju iemītnieki paši nevar sasparoties, lai savus apstākļus uzlabotu.

Mēs stāstījām un rādījām viesiem, ko māju iedzīvotāji ir paveikuši, iesaistoties domes un Nīderlandes KNHM fonda finansēto projektu konkursos. Viņi bija patiesi pārsteigti, redzot, cik daudz var paveikt ar pavisam nelielu finansējumu. Tie novada iedzīvotāji, kuri ir izmantojuši šo iespēju, arī paši ir gandarīti. Tostarp arī par pakešlogiem kāpņu telpās, kas noteikti samazinās siltuma zudumus.

Jāteic, ārzemnieki bija patīkami pārsteigti, redzot plašās teritorijas starp dzīvojamajām mājām, jo citās valstīs tādu plašumu nav. Nīderlandieši, piemēram, uzreiz izdarīja secinājumu – viņu valstī šādi plašumi pie mājas noteikti ietekmētu dzīvokļa cenu, t.i., tā būtu augstāka nekā cieši sabūvētajos namos. Šī tēma gan nav saistīta ar projektu, taču tomēr ir aktuāla un interesanta.

Projekta ilgums ir 3 gadi. Nākamajā posmā, t.i., turpmākajos sešos mēnešos katrā no dalībvalstīm būs jāveic daudzdzīvokļu māju sociālā analīze, kuras laikā projekta realizācijas mērķiem izraudzīto ēku iemītnieki tiks lūgti piedalīties anketēšanā.

Projekta ietvaros paredzēts īstenot enerģijas pārvaldes līgumu Eiropas līmeņa pilotprojektu četrās valstīs - Nīderlandē, Latvijā, Grieķijā un Ungārijā. Pamatojoties uz dzīvojamo namu analīzi katrā valstī (Latvijai – Ogrē), tiks izstrādātas katrai konkrētai apdzīvotai vietai pielāgotas finanšu shēmas, enerģijas un ēku tehniskie nosacījumi, izvērtēti juridiskie, finansiālie un sociālie aspekti.

Katrā projekta dalībvalstī jāizraugās 10 daudzdzīvokļu ēkas (šis process ir jau uzsākts) jāveic šo ēku tehniskā analīze, sociālā izpēte, jāizstrādā pasākumu plāni šo ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Tiks sagatavotas vispārējās vadlīnijas un nosacījumi enerģijas izmantošanas kompāniju izveidei.

Tas tiks darīts, iesaistot iedzīvotājus diskusijās par energoapgādes, apkures un karstā ūdens piegādes jautājumiem, kā arī par ēkas siltumizolācijas un ventilācijas sistēmas uzlabošanu.

Paveicot šo darbu četrās pilsētās, tiks izstrādātas arī vispārējas vadlīnijas dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanai.

Saskaņā ar projekta pasākumu plānu nākamā projekta darba grupu vizīte notiks pēc sešiem mēnešiem Ungārijā.

Vēl jāpiebilst, ka, pārbraucot no viena dzīvojamo māju rajona uz citu, aizvedām viesus uz Lazdukalnu parku – gan relaksācijai, gan arī, lai mūsu pilsētas dabas skaistumu parādītu. Visi kā viens atzina to par patiesi brīnišķīgu dabas stūrīti.